Ģeometrijas vēsture sākās 4000 gadu
pirms mūsu ēras. Tās attīstība vienmēr ir bijusi saistīta ar citām nozarēm.
Pirmie ģeometriskie zīmējumi sastopami uz traukiem, ieročiem un apgērba.
Zināšanas ar vissenāko ģeometriju līdz mūsdienām saglabājušās Ēģiptes papirusos.
Rainda papiruss.
Viens no galvenajiem avotiem ir Rainda papiruss, kurš
tā nosaukts par godu savam pirmajam īpašniekam. Tas tika atrasts 1870.gadā. Tas
ir 33 cm plats un 5.25 m garš. Tas satur 84 uzdevumus. Tagad viena šī
papirusa daļa glabājas Londonā, Britu muzejā, bet otra - Ņujorkā. Otrs
pazīstamākais papiruss ir Maskavas papiruss, kura nosaukums iegūts no tā atrašanās
vietas. Ļoti svarīgi Ēģiptē bija ģeometrijas pielietošana celtniecībā,
vajadzēja prast precīzi atrast laukumu dažādām figūrām un tilpumus.
Ēģiptieši mācēja konstruēt precīzu taisnleņķa trijstūri.
Taisnā leņķa konstruēšanai Ēģiptieši izmantoja auklu ar tajā iesietiem 12
mezgliem. Ja malu attiecība bija 3:4:5, tad veidojās taisnleņķa trijstūris, tas
bija vienīgais taisnleņķa trijstūris, ko pazina senajā Ēģiptē.
Nozīmīgākais ģeometrijas sasniegums
šajā periodā bija milzīgo piramīdveidu kapeņu būve. Lielākā no tām ir Heopsa
piramīda (146m augsta un 230m gara sānu mala).
Attēlu resursi:
Attēlu resursi:
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru